Interesanti fakti par Vāciju
Tas, ko jūs nezinājāt par Vāciju
Katru gadu Vāciju apmeklē teju 25 miljoni tūristu, kuri vēlas apskatīt tās pilsētas, baudīt dabas skatus vai nogaršot vietējos ēdienus.
Vācija lepojas ar savu raibo un bagāto vēsturi, burvīgajiem dabas skatiem, stiprajām kultūras un valodas tradīcijām. Par šo valsti var runāt daudz un ilgi, turklāt ir zināmi daudzi interesanti fakti, kuri mudinās painteresēties par šīs valsts kultūru un vēsturi dziļāk. Esam atlasījuši interesantākos, – lai pirms ceļojuma uz Vāciju modinātu jūsu zinātkāri vēl vairāk!
Image credit: Nico Meier
Vācijas vēsture
Bija vēl piecas Vācijas pilsētas, kas tika dēvētas par Vācijas galvaspilsētu, pirms par to kļuva Berlīne, – Āhene, Rēgensburga, Frankfurte pie Mainas, Nirnberga un Bonna.
Vācieši pirmie sāka griezt pulksteņa rādītājus 2 reizes gadā, – pirmo reizi tas notika 1916. gadā.
Teju trešdaļa Vācijas iedzīvotāju izmanto atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, saules baterijas un vēja ģeneratorus.
Kaut arī iedzīvotāju skaits samazinās, Vācija var lepoties ar Eiropas Savienībā lielāko iedzīvotāju skaitu, – šeit dzīvo 81 milj. cilvēku.
Image credit: Karsten Würth
Valoda
Vācu valoda ir oficiālā valoda piecās valstīs: Vācijā, Šveicē, Austrijā, Luksemburgā un Lihtenšteinā. Kaut arī tas tā ir, – dialekti var ļoti atšķirties!
Vācu valoda ir trešā biežāk apgūtā valoda pasaulē.
Vācu valodā vārds “danke” jeb “paldies” patiesībā nozīmē “nē”. Ja kāds jautā, vai vēlaties dzērienu, atbildiet, sakot “bitte” jeb “lūdzu”, jo tieši tas nozīmē “jā”.
Vācu valodā ir divi galvenie dialekti: augšvācu valoda jeb “Hochdeutsch” un lejasvācu valoda jeb “Plattdeutsch”.
Image credit: Christina / wocintechchat.com
Tradīcijas un māņticība
Vairums vāciešu uzskata, ka atvērti logi un caurvējš var izraisīt slimības, piemēram, ka piemeklēs locītavu sāpes vai gripa. Tāpēc logi un aizvirtņi ir cieši aizvērti pat jaukā laikā.
Vācijā tiek uzskatīts, ka mirušā suņa gars sargās māju, ja suns tiks apglabāts zem mājas sliekšņa.
Tā vietā, lai pamātu vācu draugiem, sveiciniet tos, piesitot pie galda. Tiek uzskatīts, ka, piesitot pie ozola, tiek piesaukta veiksme.
Vācieši uzskata, ka dzimšanas dienas svinēšana pirms īstā dzimšanas datuma, nes nelaimi. Viņi tic filozofijai, kas aptuveni nozīmē “cāļus skaita rudenī”.
Image credit: Markus Spiske
Alus
“Weihenstephaner” alus darītava, kas atrodas uz ziemeļiem no Minhenes, darbojas no 1040. gada. Tā ir vecākā alus darītava pasaulē.
Vācijā ir 1300 alus darītavu, kurās tiek ražots vairāk nekā 5000 alus veidu. Nav brīnums, ka vācieši ir otrajā vietā pasaulē pēc alus patēriņa.
Pasaulē lielākajā alus festivālā “Oktoberfest”, kas patiesībā notiek septembrī, alus patēriņš mērāms 6,7 miljonos litru.
Pasūtot alu, vāciešiem ir sava sistēma. Ja vēlaties pasūtīt vienu alu, paceliet īkšķi. Ja vēlaties pasūtīt divus alus, paceliet rādītājpirkstu. Esiet uzmanīgi un nesajauciet pirkstus un īkšķus, ja vien nevēlaties pasūtīt dzērienus veselam pulkam!
Image credit: Markus Spiske
